Kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā arī Latvijā sarosījušies Kremļa agresijas atbalstītāji, kuri interneta vidē dalās ar draudīgiem izteikumiem un pat aicinājumiem rīkoties. Lai arī iedzīvotājiem šobrīd nav pamata baidīties par savu drošību, tuvojoties šā gada Saeimas vēlēšanām, situācija varētu kļūt nokaitēta.
Drošības eksperts, “Drošības profesionāļu asociācijas” līdzdibinātājs Kārlis Apalups ‘’tv3.lv’’ norāda – nacionālās un iekšējās drošības jautājums šobrīd ir sarežģīts un daudzšķautnains. Viens no lielākajiem iekšējās drošības izaicinājumiem īstermiņā ir apstāklis, ka Latvijā ir izveidojusies ievērojama sabiedrības daļa, kura ikdienā nekritiski patērē viltus ziņas, t.sk. Kremļa propagandu.
Lai rūpētos par iekšējo drošību, šobrīd jebkurš tiek aicināts ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā. Kā atklāj Apalups, saņemtie ziņojumi jau mērāmi vairākos simtos.
Prokremlisko ideju izplatītāji, par kuriem saņemti ziņojumi, lielākoties iedalāmi divās daļās. Pirmā ir cilvēki, kuri svēti tic Kremļa propagandai un kura vairumā pārklājas ar vakcīnu noliedzējiem. Minētā sabiedrības daļa ir atvērtāka uzņemt nepārbaudītu informāciju neatkarīgi no informācijas izcelsmes avota. ‘’Tie pamatā ir zemas izglītības, zemu ienākumu, pusmūža vecuma vīrieši, kuri stundā ”X” varētu tikt uzkūdīti, piemēram, vardarbīgu protestu realizēšanai,’’ stāsta drošības eksperts.
Savukārt otra daļa ir viltus profili. Tie, protams, bijuši vienmēr, bet šobrīd viltus profili pievērsušies iepriekš minētās sabiedrības daļas radikalizēšanai caur diskusijām dažādos sociālajos tīklos. ‘’Pietiek ar vienu komentāru, lai izraisītu asas reakcijas, jo situācija jau dabiski ir ļoti emocionāli uzlādēta,’’ norāda Apalups.
Tuvojoties vēlēšanām, situācija varētu kļūt sakaitētāka
Krievijas iebrukums Ukrainā ir nokaitējis un polarizējis sabiedrību, kas izpaužas kā konflikti darba vietās, sabiedriskās vietās un pat skolās. Eksperts aicina mērķtiecīgi un nepārtraukti skaidrot Latvijas nostāju par Krievijas realizēto agresiju un tās veiktajiem kara noziegumiem Ukrainā.
Viņš arī skaidro – situācija neuzlabosies, bet, tuvojoties vēlēšanām, visticamāk, kļūs tikai sakaitētāka, jo Latvijā ir vairākas partijas, kuras sīvas konkurences apstākļos mērķtiecīgi izvēlas arvien provokatīvāku retoriku, tādējādi radikalizējot savu potenciālo vēlētāju. Prognozējams, ka tā rezultātā sabiedrībā pieaugs konfrontācija starp demokrātiskām un autoritārām vērtībām.
Eksperts vērš uzmanību, ka tieši Kremlim simpatizējošās partijas (t.sk. arī jaunpartijas), visticamāk, turpinās provokatīvā veidā uzrunāt krievu valodā runājošo sabiedrības daļu, lai gūtu rezultātus vēlēšanās. ‘’Īpaša uzmanība pievēršama emocionāli pielādētiem savstarpēji konfrontējošiem vēstījumiem, kuri šajā krīzes laikā arvien spēcīgāk rezonē ar atsevišķu sabiedrības daļu. Nav izslēdzamas arī provokācijas, kuras vērstas uz iedomātās rusofobijas un nacisma atdzimšanas naratīva aktualizēšanu Latvijā,” skaidro Apalups un piebilst, ka tas šobrīd ir tas nacionālās drošības jautājums – kādas būs šīs provokācijas, vai izcelsies konflikti, vai tie pāraugs fiziskās konfrontācijās.
Šajā sakarā šobrīd uzmanības centrā ir divi gaidāmie datumi: 16. marts, kas ir latviešu leģionāru piemiņas diena, un 9. maijs – Padomju Savienības ieviestā Uzvaras diena pār nacistisko Vāciju. Drošības eksperts norāda, ka šie ir potenciālie konfliktu datumi, bet provokācijas var tikt iniciētas kā no Kremļa atbalstītāju puses, tā arī no etnisko latviešu.
Pastiprinātām bailēm nav pamata
Taujāts, vai jau esam piedzīvojuši publiskus konfliktus, Apalups atklāj – vismaz divas šādas epizodes ir bijušas. Šādas situācijas var izcelties arī turpmāk un divos veidos. Vispirms, ja tās ir apzinātas Krievijas specdienestu organizētas kampaņas, kas notiek arī Latvijā. Kā piemēru eksperts nosauc 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemierus. ‘’Tas var notikt, ja kādā pasākumā jau ir elektrizēts putinistu loks, no kuriem viens izdara pirmo soli, bet pārējie seko,’’ skaidro Apalups.
Otrs ir emocionāli sakaitētie Kremļa atbalstītāji, kuri ikdienā nepārtraukti ir ‘’pielādēti’’ un meklē iemeslus un veidus, kā izgāzt savas emocijas, tostarp nolamājot kādu vai uzsākot kautiņu.
Tiesa, drošības eksperts uzsver – lai arī pastāv iespēja izcelties kādām provokācijām, tomēr cilvēki, kas ir ļoti emocionāli sakaitēti un var jebkuram un jebkurā brīdī, tā teikt, ‘’iedot pa muti’’, sabiedrībā ir bijuši vienmēr. Šobrīd politiskā emocionalitāte ir tikai vēl viens iemesls vardarbīgai rīcībai, bet tas nav kaut kas īpašāks par to, ka, piemēram, cilvēki sakaujas naktsklubā.
Ziņo par Krievijas agresijas atbalstītājiem
Kā jau minēts, šobrīd ikviens tiek aicināts ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā. Katrs no ziņojumiem tiek rūpīgi izskatīts un, ja tiek pārkāpts kāds no Krimināllikuma pantiem, agresors var tikt sodīts ar naudas sodu, sabiedrisko darbu vai pat cietumsodu, piemēram, līdz desmit gadiem.
Drošības iestādēm sniedzot informāciju par agresoriem, iedzīvotāji aicināti fiksēt ekrānuzņēmumu un saiti uz konkrēto komentāru vai vizuālo materiālu, saiti uz agresora sociālā tīkla kontu un citu papildinošu informāciju.
Ziņot iespējams Valsts drošības dienestam pa tālruni 67208964 vai e-pastā info@vdd.gov.lv un Valsts policijai pa tālruni 110 vai e-pastā vpdd@vp.gov.lv. Vairāk informācijas par iespējām un kā pareizi Valsts policijai ziņot par noziegumiem, meklē šeit.
Raksts pārpublicēts no: Jābūt modriem, bet baidīties nevajag. Drošības eksperts skaidro Kremļa atbalstītāju aktivitātes Latvijā | tv3.lv